Es aizveru acis, atslābinos savā lielajā, mīkstajā krēslā, aizveru acis, un lēni, lēni dodos šajā ceļojumā…

Tu esi tā, par ko ir šis sapnis, tu esi tā, ko šobrīd es visvairāk vēlos…. Tev ir skaisti, gari, melni mati, nelielas, sarkanas, kaislīgas lūpiņas. Tākā es esmu gara auguma puisis, tevi nevaru nosaukt ne par pāraāk īsu vai pārāk garu meiteni, tu esi tieši tāda, kā man patīk… Un arī tavas krūtis man šķiet pašas skaistākās — tās atgādina divas vēl neiepazītas planētas, tur lielajā visumā… Es lēnām, pienāku tev klāt, noskūpstu tavu maigo kakliņu, tad maigi ar zobiņiem iekožos tavā ausu ļipiņā…

Es iečukstu tev austiņā “Es gribu būt tavs”. Tad tu man cieši apliec rokas ap vidukli, un mēs sākam kvēli skūpstīties…

Lēnām, lēnām es atpogāju tavu gaiši zilo blūzīti un sāku glāstīt tavas krūtis… Man šķiet, ka tevī tas iedveš patīkamas izjūtas, un arī mani tas uzbudina… Mani skūpsti lēnām, lēnām sāk slīdēt uz leju, nu jau es esmu ticis, līdz tavām krūtīm. Ar pirkstu galiņiem, es maigi glāstu tavu vēderiņu, bet manas siltās lūpas pieskaras taviem krūšu galiņiem. Tu jūti, kā mani zobiņi vieglītēm iekožas tajos, pakāpeniski uzbudinot tevi aiz vien vairāk un vairāk… Pēc brītiņa es novelku savu pelēki svītraino kreklu un tavas džinsu bikses. Noskūpstu tavas apburošās lūpas un lēnām, lēnām atkal dodos uz leju… Tu jūti, kā mans mēles galiņš pieskaras tavam kakliņam, tad pleciem un atkal krūtīm. Tad mani skūpsti sāk slīdēt zemāk un zemāk… Nu jau es skūpstu tavu jauko vēderiņu un pa brīžiem pieskaros nabiņai. Mani pirksti glāsta visu tavu ķermeņi, un tu jūti kā tie lēnām, lēnām sāk doties uz tavu visintīmāko vietiņu. No sākuma tie nedaudz paiet zem tavām mazajām biksītēm, tad atkal pieskaras tavai nabiņai, līdz visbeidzot tie noglāsta tavas kaunuma lūpiņas…. Tad es lēnām, lēnām novelku tavas mazās biksītes un tu sajūti, kā mana siltā mēlīte nedaudz ieslīd tevī iekšā… Ar pirkstiņiem es glāstu tavas kaunuma lūpiņas, tavu dibentiņu, gurnus… Mana mēlīte tiecās tevī ar vien dziļāk un dziļāk. Tu sajūti, kā tā pieskarās tavam klitoram, tu ižūti, kā tā tevī brīžiem veido taisnas, bet brīžiem apļa veida kustības… Ik pa brītiņam es ieslidinu tevī arī savus pirkstiņus, kas aizniedzās līdz pat tavam G punktam… Šķiet, tevī paverās vispasaules labsajūta un es dzirdu, ka tava elpa pamazām kļūst ar vien straujāka un straujāka…

Arī mani tas ir ļoti uzbudinājis un tā vien abiem mums gribētos, lai šis laiks, šis mirklis, bet varbūt tikai sapnis, nekad nebeigtos…